Trikotāžas audumu ražotājs kopš 2009. gada · Ķīna

Ķīmisko adīto audumu pamati: viss, kas jāzina

Ķīmisko adīto audumu pamati: viss, kas jāzina
Satura rādītājs

Adītajiem audumiem ir sena vēsture – tie aizsākās seno tautu roku darbā un laika gaitā attīstījušies. Aplūkosim, kā ķīmiskie audumi mūsdienās kļuvuši par modes būtiskām sastāvdaļām un kā jauni izgudrojumi tos ir cieši ienākuši mūsu dzīvē.

Ķīmisko adīto audumu vēsture

Adīto audumu vēsture sākās senos laikos Tuvajos Austrumos. Seno civilizāciju cilvēki smagi strādāja, veidojot savu apģērbu ar rokām. Visā 14. gadsimtā adīšana kļuva izplatītāka Eiropā. Renesanses laikā adīšanas paņēmieni kļuva attīstītāki.

Ričards Arbraits (Richard Arkwright), britu izgudrotājs, 18. gadsimtā spēra lielu soli uz priekšu. Viņš izlaida savērpšanas mašīnu, kas lika pamatus šķiedru vērpšanas attīstībai. Tas ievērojami uzlaboja dzijas kvalitāti un uzsvēra rūpnieciskās revolūcijas ietekmi uz adīto tekstilizstrādājumu ražošanu.

19. gadsimtā adīšana sāka kļūt vienkāršāka. Marks Brinels (Marc Brunel) izgudroja pirmo apļveida adāmmašīnu (1816).

1856. gadā Metjū Taunsends (Matthew Townsend) izgudroja “šķērstadījuma mašīnu”, kas ievērojami palielināja audumu ražošanu.

20. gadsimtā adīšana spēra vēl vienu lielu soli: tika radītas sintētiskās šķiedras. Šis laiks, īpaši pēc 1950. gadiem, iezīmēja pāreju no dabīgajām uz ķīmiskajām šķiedrām. 1980. gados tika ieviesta žakarda tehnoloģija, kas ļāva veidot daudzkrāsu dizainus ar datorsistēmu palīdzību.

Tagad 21. gadsimtā mēs redzam daudz pārmaiņu, pateicoties digitālajām un 3D adīšanas tehnoloģijām. Šie jauninājumi palīdz strādāt efektīvāk, kā arī palīdz samazināt atkritumus ražošanā.

Rejons, pirmā ķīmiskā šķiedra, tika saražots un iezīmēja jaunu ēru tekstilrūpniecībā. Nailons tika radīts 1935. gadā, bet poliesters – 1941. gadā, pilnībā mainot nozari. Šie sintētiskie materiāli ievērojami paplašināja tekstilrūpniecību.

Šķiedras veidsPirmās ražošanas gadsPiezīmes
Rejons1891Tiek uzskatīta par pirmo ķīmisko šķiedru, sākotnēji saukta par mākslīgo zīdu.
Neilons1935Pirmā īstā sintētiskā šķiedra, ražota no naftas ķīmijas produktiem.
Poliesteris1941Ieviesta kā tekstilšķiedra, bet komerciālā ražošana sākās 1950. gadā.
Akrilšķiedra1941Vilnas aizstājējs ar līdzīgām siltuma īpašībām.
Modakrilšķiedra1949Akrilšķiedras variants ar augstāku ugunsizturību.
Poli olefīns1950Ietver polipropilēna un polietilēna šķiedras.
Elastāns (Lycra)1958Pazīstams ar izcilu elastību.
Aramīds (Kevlar)1965Pazīstams ar izmantošanu ballistiskajos un duršanas izturīgajos bruņu vestēs.
Poliimīds1950 - 1960Pazīstams ar termisko un ķīmisko stabilitāti.
Liocels (Tencel)1990Videi draudzīga alternatīva viskozai.

Dažādu veidu sintētiskie audumi

Vispirms aplūkosim poliesteru. Tas lieliski piemērots sporta apģērba izgatavošanai, jo nesarūk un neizstaipās. Tas ļoti ātri žūst un vienlaikus saglabā siltumu. 

Tālāk ir neilons – izturīgs un elastīgs. Tas ir mīksts uz tausti un lieliski piemērots aktīvajam apģērbam. Tas ir ūdensizturīgs.

Nākamais ir akrils. Tas darbojas tāpat kā vilna – saglabā siltumu. Tas ir viegls un bieži tiek izmantots džemperu, zeķu un sporta apģērba izgatavošanai. Tas ir izturīgs pret kodes, saules gaismu un ķīmiskām vielām.

Ir arī elastāns jeb Lycra, kas pazīstams ar savu īpaši elastīgo dabu. Lieliski piemērots pieguļošam apģērbam, piemēram, legingiem.

Viskoze sniedz augstas klases modes sajūtu. Tai ir labs drapējums, un tā ir iecienīta izvēle smalkam apģērbam.

Tālāk ir viskoze. Tā ir vislabākā vasaras apģērbam, jo ir elpojoša un uzsūc sviedrus. Šis audums ir viegls un ērts.

Acetāts ir līdzīgs zīdam. Tas pazīstams ar savu spīdumu un plūdumu. Visbiežāk sastopams apakšveļā un formālajā apģērbā.

Visbeidzot, ir polipropilēns jeb olefīns. Tas ir viegls, ātri žūst un nodrošina labu izolāciju. To bieži izmanto sporta apģērbam.

Kā tiek ražoti sintētiskie audumi

Sintētisko adīto audumu ražošanu sākam ar jēlnaftas pārveidošanu sintētiskās šķiedrās.

Šo šķiedru iegūšana ietver īpašu procesu, kurā nafta tiek pārveidota sintētiskos pavedienos.

Vairāk par to, kā tiek ražotas sintētiskās šķiedras

Jūs varētu brīnīties, kā jēlnafta pārvēršas sintētiskās šķiedrās. Tas notiek sarežģītā ķīmiskā procesā, ko sauc par polimerizāciju. Šajā procesā mazas daļiņas, ko sauc par monomeriem, savienojas savā starpā, veidojot polimērus. Šie polimēri ir galvenās sintētisko šķiedru sastāvdaļas. To savienošanās veids ietekmē šķiedras galīgo izskatu un kvalitāti.

Jēlnaftas izmantošana par pamatu un ķīmiskās reakcijas šķiedru ražošanā var kaitēt videi. Tas parāda, kāpēc sintētisko audumu nozarei ir pastāvīgi jāizstrādā jauni, videi draudzīgi risinājumi.

Pēc tam šīs šķiedras iziet dzesēšanas un sacietēšanas fāzi, kas ir svarīgs solis pirms vērpšanas. Šķiedras tiek precīzi sagrieztas un savstarpēji savienotas. Tā tiek izveidots elastīgs pavediens.

Šis pavediens ir galvenais adītā auduma materiāls.

Tālāk seko adīšana. Mēs izmantojam modernas iekārtas, lai pārvērstu pavedienu valdziņos. Šīs iekārtas darbojas dažādos veidos atkarībā no tā, vai audumam jābūt plakanam vai cauruļveida.

Pēc adīšanas audums tiek krāsots un apdarināts. Krāsošana ietver tīrīšanu, balināšanu un krāsas uzklāšanu. Pēc krāsošanas tiek veikta apdare, lai audums būtu mīksts. Šīs apdares nodrošina, ka audums atbilst augstiem kvalitātes standartiem.

Visā procesa gaitā mēs testējam audumu. Mēs pārbaudām tā izturību, krāsu un veiktspēju. Mēs izmantojam pārstrādātus materiālus, lai samazinātu ietekmi uz vidi.

Sintētisko šķiedru priekšrocības

Sintētiskie audumi ir pazīstami ar savu ilgmūžību. Tie ir arī ļoti daudzpusīgi – šos materiālus var pārveidot dažādos stilos, sākot no sporta apģērba līdz smalkām drēbēm.

Būtiska šo audumu īpašība ir to elastība, kas ļauj apģērbam lieliski piegulties. Tie arī viegli atgūst savu formu. Tie var neuzsūkt tik daudz ūdens kā dabīgās šķiedras, taču daudzi sintētiskie audumi lieliski aizvada sviedrus, kas ir ideāli piemērots sporta apģērbam.

Tie arī saglabā siltumu, vienlaikus paliekot viegli. Lieliski piemēroti mājīgam ziemas apģērbam.

Sintētiskie adītie audumi ir viegli apstrādājami un notur spilgtas krāsas pat pēc daudzām mazgāšanas reizēm.

Tos ir viegli mazgāt, un tie ātri žūst.

Tomēr svarīgi pieminēt to ietekmi uz vidi. Sintētisko adīto audumu ražošana var patērēt daudz resursu, kas ir kaitīgi mūsu planētai.

Bet labā ziņa ir tā, ka tie kļūst arvien videi draudzīgāki. 

Vēl viena priekšrocība ir tā, ka šie audumi ir hipoalerģiski, kas nozīmē, ka tie ir ideāli piemēroti cilvēkiem ar jutīgu ādu.

Secinājums

Sintētisko adīto audumu vēsture ir stāsts par inovācijām un radošumu. Mēs esam nogājuši ceļu no adīšanas ar rokām līdz datoru un augsto tehnoloģiju iekārtu izmantošanai. Tagad mums ir izturīgi un elastīgi materiāli, piemēram, neilons un poliesters. Šīs pārmaiņas daudzējādā ziņā ir uzlabojušas mūsu apģērbu. Vienlaikus mēs meklējam veidus, kā padarīt audumu ilgtspējīgāku.

Saistītie raksti